as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 5th, 2008

tā. mana dakterīte, kas mani nebija gadu redzējusi, paziņoja, ka esmu palikusi apaļīgāka. kādēļ šīs atklāsmes cilvēki netur pie sevis?

bet visādi citādi es mīlu šo pelēcīgo, īgno cilvēku zemi. kur puse ir wannabe mākslinieki un otra puse wannabe ekonomisti, kā mēs šorīt izspriedām.

vēl mēs cītīgi domājām, kurš varētu būt vietējais džims vai lenons, pie kura kapa raudāt baltas asaras un dzert zelta krāsas dzērienus.

elsbergs.
coja akmenis.
un imka. nu, izņemot nesvarīgo detaļu,ka viņš vēl dzīvs un žiperīgs.

iiviite,  tu esi vainīga pie tā, ka man šodien visu dienu jādomā par kailiem vīriešiem sniegā ar basģitārām..

* basģitāras varbūt es piedomāju pati. bet tas nemaina pārmetuma būtību:)

šodien es no rīta runāju tik daudz, tik daudz kā parasti runāju rītos. kā uzvelkama rotaļlieta, kura izmisīgi sļūkā pa grīdu, gaidot kad beigsies baterijas.

salst. jāiegādājas vai nu cimdi vai lidmašīnas biļetes.

un redze izstrādā dīvainus trikus. sveši cilvēki iemanto pazīstamus vaibstus.
jānolako nagi, lai vairs nebūtu redzams, ka hroniski netīri. paradums ieslidināt rokas visādos mēslos visās nozīmēs.

kā būtu ar sniegu? pāragru, globāli sasilušu. tumšos vakaros izgaismotas sniegpūkas, kas kustu uz sasarkušiem vaigiem. nebūtu jārunā, auksts gaiss sajaucies ar cigarešu dūmiem veidotu tos komiksu varoņu tekstburbuļus, nevienam nenāktos pateikt par daudz.

kārdinājums uz jumta izsmēķēt vienu parlamentiņu, pļāpājot ar iedomu draugu.

es uz šī jumta esmu uzvedusi visus, kas man kaut ko ir nozīmējuši. vismaz šajā zemeslodes pusē. vienas lidojuma attālumā ir cita pasaule, bet tas jau ir parastais princips. ko nevar sapludināt, to nevar uztvert par vienu dzīvi. man ir vai nu vairākas vai nav nevienas.

savāda lietu jušana šodien.

"
Goodbye, Hope. (Goodbye for a moment, you bastard, but after this I'm never letting you out of my sight. The next time I see you will be the beginning of the rest of our lives.)

Every night for years, I replayed that shouted dialogue in my head, and now I think this may be what it means. Maybe Goodbye really was the never-to-be-completed beginning of Hello. I hope so, I hope so. Even though it's a meaning that makes the loss weigh more heavily and the pain harder to bear."
"