penny_lane | Nov. 5th, 2008 05:54 pm šodien es no rīta runāju tik daudz, tik daudz kā parasti runāju rītos. kā uzvelkama rotaļlieta, kura izmisīgi sļūkā pa grīdu, gaidot kad beigsies baterijas.
salst. jāiegādājas vai nu cimdi vai lidmašīnas biļetes.
un redze izstrādā dīvainus trikus. sveši cilvēki iemanto pazīstamus vaibstus. jānolako nagi, lai vairs nebūtu redzams, ka hroniski netīri. paradums ieslidināt rokas visādos mēslos visās nozīmēs.
kā būtu ar sniegu? pāragru, globāli sasilušu. tumšos vakaros izgaismotas sniegpūkas, kas kustu uz sasarkušiem vaigiem. nebūtu jārunā, auksts gaiss sajaucies ar cigarešu dūmiem veidotu tos komiksu varoņu tekstburbuļus, nevienam nenāktos pateikt par daudz.
kārdinājums uz jumta izsmēķēt vienu parlamentiņu, pļāpājot ar iedomu draugu.
es uz šī jumta esmu uzvedusi visus, kas man kaut ko ir nozīmējuši. vismaz šajā zemeslodes pusē. vienas lidojuma attālumā ir cita pasaule, bet tas jau ir parastais princips. ko nevar sapludināt, to nevar uztvert par vienu dzīvi. man ir vai nu vairākas vai nav nevienas.
savāda lietu jušana šodien. Read Comments |