as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 19th, 2008

bonjour tristesse, bļe.
es esmu liela un stipra meitene, bet tad kad kārtējo reizi notašķu grīdu ar asintiņu, gribas kādu, kas papaijā galvu.
bet deezer man tomēr diktām patīk kā kādam, ar tādu netslēgumu, ka nolādēt jau nu nevar neko.

mēģinu atcerēties, ko es māku gatavot. smieklīgākā no atklāsmēm, ka man kādreiz pat ļoti patika. bet tas bija tik sen, toreiz, kad ēdiens vēl neklasificējās kā ienaidnieks numur viens. darbā. jautāja par uzkodām. bet man patika taisīt desertiņus. hmm... buros cauri vistālākajiem smadzenītes nostūriem.

man pieder mazītiņa sala, ko neviens vēl nav atklājis zvaigznes sakrīt ūdenī, bet tu nevēlies neko, jo nav ko iekārot sapīkusi balta tumsa iepinusies matos lifts neapstājas augstākajā stāvā, iesprostots mākoņos lidmašīnas izbrīnīti vēcina spārnus neieņemtais bērns aknas spārda
kamēr savāds un kluss vīrietis ieslidina dakterītei rokās aploksni                 ar mīlestības vēstuli mazītiņš tuksnesis, tūkstošiem nepieradinātu lapsu tev tiks atlaisti visi grēki, ja apsolies grēkot no sirds sīki dumiķīši salien ledusskapī, lai redzētu vai gaisma
patiešām        nodziest       desertā sasalušas šokolādes sirdis mazītiņi elpas vilcieni.      no stacijas viens uz staciju otrs
tieši krūšu                     kurvī svaigas meža zemenes  neveikls paraksts smiltīs mazītiņš stūrītis, kur nokaunēties.  mazītiņš neaizdedzies ugunskurs. klusums, tāds klusums,                  saplaisā bungādiņas. tev nekad vairs nesadzirdēt vārgus slīcēju spiedzienus.