as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 1st, 2008

ja tiešām tā arī neaizmigšu, rīt aiziešu līdz tai policijai. pēc tam piezvanīšu rafaelam un paziņošu, ka viņš man ir parādā aliņu. rafaels ir tas, kas izsita zobus būdīgajam tēvainim. par to es arī viņu cienu, un apmēram tā arī teikšu policistonkuļiem.

un šovīkend svinīgi apsolos iemērkt kājas jūrā. (svinīgi solos jau gadu, arī fakts.)

tīk mūzika, kura radīta par ideālo parīzi. marlēnas dziesma ir fantastisks piemērs, paši francūži, kad cildina savējos, skan pārāk...amm...franciski. bet sapnis par labajiem amerikāņiem, kas pēc nāves nonāk parīzē(c) hemingvejs, tur ir kaut kas.

bet marlēnas dziesmu nevar beigt klausīties, lai arī cik ļoti nebūtu bail, ka apniks.

sētnieki mostas un sāk slaucīt pavasari čupiņās ielu malās. putni čiepst. tieši šo skaņu dēļ reizēm ir vērts naktis pavadīt dīvainās vietās. lai nāktu mājās un dzirdētu, kā no jauna piedzimst pilsēta. rītos lielpilsētas vēl ir pavisam maziņas.

apsvēru iespēju ielikt kā profila bildi kādu kečupa vai iebundžinātu tomātu attēlu, bet tad nolēmu, ka stāvu tam pāri. labāk staigāšu pa īsto pasauli un kā histēriska muļķe turpināšu brēkt: 'pavasaris!!'

miskākajām pēdējā laikā tutrubā atrastajām lietām

http://www.youtube.com/watch?v=AC1xFjGcZ7c&feature=related

ir labi runāt ar tiem, kas tevī neklausās. godavārds. tu vari šeit pateikt visu un pat nepamanīs. bet, ja tu ko saki, tad tāpēc, lai būtu pateicis. nav ko izlikties. šeit neslēpjas. šeit izliekas slēpjamies. ciba, ciba, kā es bez tevis izliktos atzīstamies visos grēkos.

šodienas epizode.

wonderland sēž un pinkšķ uz random trepēm ar alus bundžiņu. pienāk vīrietis, arī random.

- nu nu. viņš nav tā vērts.
-tā ir viņa. un ir tā vērta.



dzīvīte, dzīvīte, šūpojos. pierādi, ka esi.