| Feb. 17th, 2008 03:12 pm pasakas. turpinājums. VI par kaktusu
kaktusa sapnis bija kādu samīļot, nenodarot pāri. viņš lūdza, lai roze viņu samīļo, bet roze nebija nekāda mazohiste. kaktusam tik ļoti patika roze, ka viņš sev nolauza visas adatas, lai roze viņu samīļotu. tad roze piekrita. roze tā sadūra kaktusu ar ērkšķiem, ka kaktuss nokalta. roze tā arī nekad nesaprata, kāpēc tā notika- viņai nekad mūžā neviens nebija pārmetis ērkšķus.
VII par princi
viņš bija viens no tiem daudzajiem prinčiem, ko kāda ļauna burve pārvērtusi krupī. viņš dzīvoja dīķī, ēda treknas mušas un ap krēslas laiku klausījās skaisto, zaļo vardīšu korī. princis jau tik ilgi bija bijis krupis, ka sen aizmirsis, kā bija būt princim. krupis bija laimīgs. patiesībā- ja kāda princese būtu mēģinājusi viņu noskūpstīt, princis būtu pavisam samulsis. tas tā arī nekad neatgadījās, princeses skūpstīja tikai savus smalkos, safrizētos pūdeļus.
VIII par dzeguzi
dzeguze dzīvoja pulkstenī. strazds dzīvoja būrī, un dažreiz dziedāja pie dzeguzes pulksteņa istabas loga. tajās reizēs, kad strazds dziedāja, dzeguze nekūkoja ne pusstundās, ne apaļās stundās. viņai likās, ka būtu piedauzīgi iztraucēt strazda skaisto dziesmu. pulksteņa īpašnieks nolēma, ka dzeguze sabojājusies, un nomainīja pulksteni pret modernāku. tajā nebija dzeguzes, un arī strazds nez kāpēc pārstāja dziedāt uz palodzes.
IX par raganu
ragana tur neko nevarēja darīt. pilnmēness naktīs viņai bija jālidinās ar savu slotu virs jūras. viņai patika mierīgā ūdens virsma, bākas un kuģi. bet visvairāk viņai patika jūrnieki. viņiem arī bija klejotāju dvēsele un spīdošas acis. raganai tik ļoti patika jūrnieki, ka pilnmēness naktīs viņa ik pa laikam kādu izzaga no kuģa un pagatavoja vēlām vakariņām.
X par vilku
lielais, ļaunais vilks nebija liels un ļauns. viņš ļoti centās tāds izlikties, bet nekas labs nesanāca. lai kļūtu ļaunāks, viņš mēdza naktīs skatīties šausmu filmas un lasīt gaļas ēdienu pavārgrāmatas, bet tas beidzās vēl trakāk- vilks kļuva par pilnīgu veģetārieti. kad ziemassvētkos viņš viens sēdēja mājās un blenza sienā, pie viņa ar cienastu un dāvanām atnāca zaķu ģimene. tai dienā vilks beidzot atmeta kompleksus un nolēma, ka nav jau tik slikti nebūt sliktam. 7 comments - Leave a comment |
