as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - January 23rd, 2008

mjā. cilvēki, kas liek sapņot, viņiem vajadzētu aizliegt mirt.




upd. arī novecot.

ak vai cik ļoti es tev varētu pastāstīt pasaku par to, ka, ja pasaules nepieskartos pasaulei, mūsējā nesaskrāpētos.

bet es tev nestāstīšu, ka pasaules nepieskaras pasaulei, neteikšu, ka nesaskrāpēsies.

ja man būs tik bezjēdzīgi nejēdzīga sajūta, es pagriezīšu skaļāk kaut ko no maybe i'm amazed sērijas vai raudāšu kinoteātrī.

ļauj man sarežģīt un sabojāt. pašai.

tā es kļūšu liela un saprātīga.

varbūt pat tad kādu dienu iepirkšu pārtiku nedēļai, tā vietā, lai pirktu cukurspirtotus dzērienus un milzīgas dateles mirkļa priekam.

četros naktī gulēšu, ne bēdāšos par visu ko varu un nevaru.

pirms četrdesmit gadiem kaut kur cilvēki bija nekaunīgi laimīgi. pieveru acis un jūtu. gandrīz nekaunīgi spilgti.

( veci, dzirdēti. skaisti bez gala. )

ir nelietīgs. dzen mazvērtības kompleksos. visa veida skaistums. un tomēr, labi, ka viņam to veidu tik daudz.

punšs drīz beigsies. cigaretes ar. un tad spāņu valoda rīt iztiks bez manis.


reiz kubā šo 'taukaino rītu' nožēlošu.

sapņo, bērns, sapņo.

ka rietumeiropietim ir sava taisnība. viņam īsti nevajag strīdēties, viņam ir sava taisnība, par tavējo piedrāzt.

latvieša taisnība nav nekāda taisnība, kamēr nav pārliecības, ka otrs viņējai nav kaut drusciņ noticējis. varbūt tāpēc, ka pats līdz galam netic, nezinu.

ieraudzīju komentārus pie viena otra. vienu otru. mazliet pāri simts. lasīt gan slinkums.