| Jan. 23rd, 2008 05:10 am naktī sveši salasīti panti
...katram vīrietim - klaidonim
nebūt ne stipram
un ja ne stipram
tad ne tik
ne drusciņas maigam
viņam kurš piedzeras piektdienas vakaros
un kurš neraud jo vīrieši neraud
viņam kurš runā ar zivīm
caur āliņģi sirsniņas formā
viņam šim zaimotājam
kurš sēkliņas spļauj
tieši van Goga brūcēs
- par viņiem!
es jūtu līdzi viņām un viņiem
tu jūti? tu teici ka mīlestība ir krutka...
Reiz bērnībā nozagu Dievam mieru
Un laku viņu kā putainu pienu
Tagad šis Dieva miers katru dienu
Dauza mani pret sienu
..un vēl es par Kašmiras robežu
strādāt uz vecumu gribētu
neviens īsti nezinātu, kur es tāds esmu
taču par mani tad vismaz kāds karotu...
nav it nekā nu jūs saprotat,
gribētos tā lai ir labi un daudz
un nesakiet - tas tikai tāpēc
tas tikai tāpēc dēliņ ka audz
visām upēm pieci krasti
tikai manai - seši
cilvēkus kam viss ir skaidrs
nesveicinu - sveši
skūpsti nav liela drosme, drosme ir sagaidīt rītu,
drosme nav rakstīt dzeju, drosme ir būt par krītu.
Mani Baltie Zilonīši
Visu mūžu laimi nes
Dzīves beigās nopirkšu
Īstu zilonīti es
Leave a comment    | 
