| Oct. 17th, 2007 01:02 pm un vakardien stundu ejot gar sēnu, man par godu trakajam bija jāsacer savas dzīves pasaka.
pēc klusuma ļāvu plūst stāstam par puisi un mūsu mazo meitenīti (kaut it kā vispār man bija licies, ka man būs dēls), par to, ka izgāju pastaigāties, jo mani satrauc tas un tas, un tā tālāk un vēl joprojām.
viņš izlikās kurls, neatšujams un stipri nepatīkams. vienā brīdī viņš paziņoja, ka esot kļuvis auksti un mēģināja man uzlikt uz pleciem savu jaku. atgrūdu, apsēdos un smējos un smējos.
par visu to, ko var iemācīties no galvas. par visu to, ko nevar.
(starp citu, gan franciski, gan angliski tu atceries by heart. mēs no galvas. īstenībā būtu jābūt diviem izteikumiem. ir lietas, ko zinām no galvas. un ir tādas, ko no sirds.) 1 comment - Leave a comment |
