as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - September 24th, 2007

filma. ž. nepatika. es nezinu. mhm, politkorektuma par daudz, sasālīti pieklājīga un tā.

bet kaut kas aizķēra. tas, ka sēdēju, blenzu ekrānā un domāju, vot jopcikiņ, tik banāls gabals. pie tam rekonstruēti fakti, nekā daudz vairāk. tieši tāpēc tas, ka banāls, tik banāls kā dzīve. tik īsts, pat neskatoties uz to, ka uz faktiem un tā. tik vienkārši pajēli redzēts un dzirdēts. kā dzīve. līdz nelabumam apnicīgi īsts. un vēl pirms sākusies, tu zini, ka danijs tiks nobeigts. taču brīži, kad tika aizmirsts, ka mēs esam ellišķīgi politkorekti un brīži, kas atļāvās sāpināt nekaunīgi patiesā veidā. tie bija ko vērti.

tualetē pat papinkšķēju mazliet. nu asaras trīs, ne vairāk.

velns parāvis, cik dārgi gan mūsdienās maksā cilvēks, kas kaut kam tic. tā ar sirdi, dvēseli un aknām. bet es pirktu, kaut pārmaksātu.

( tāds, lūk, man šovakar mesidžš. bet man vienmēr ir vēl ko teikt.  )

''kaut sakostiem zobiem, bet- būs labi'' (c) mirkļsajūtas masveidā

es pavadu vakaru ar modes krutajiem. jeb 4 gejiem, 2 lezbietēm un trim, domājams, hetero. jocīgi, bet labi.