as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - September 4th, 2007

( nekas )

pamostos ar iekšēju brēcienu:

'kurš ķēmkaimiņš sūc putekļus un klausās skaļu mūziku tik agri kā...' te precizitātes labad pastiepju roku pēc pulkstentiņa un iekšējais brēciens nobeidzas daudz maigāk... 'kā pusdivpadsmitos dienā.'

ir saulīte. un es atkal eju ielās meklēt laimīti usisusisū.

mans augļu pārdevējs, krāmējot dateles maisiņā- jautāja:'nu kā jums izdodas būt tik skaistai?' ar tik šķietami neviltotu izbrīnu, ka es pat mazliet nosarku.

'es teikšu visiem saviem draugiem, ka pie manis iepērkas parīzes skaistākā meitene,' viņš vēl nokliedza,man ejot prom un es tā kā tāda muļķe smaidīju visu ceļu līdz mājām.

jā, es pat nezinu, kādēļ vieni un tie paši teksti reizēm izklausās tik uzspēlēti dumji un reizēm tik drausmīgi mīļi.

būtu es puisis, patrenētos.

šovakar mēs ar l. ejam satikties ar parīzes latviešiem. viņi tiekoties katru mēneša pirmo otrdienu.

mazliet tāda sajūta, ka dotos satikt zobu feju, zvaigžņu karu mīļo čūbiju (kā viņ tur sauca) vai salavecīti.

bet nu labi. baumo, ka tiešām eksistējot parīzes latvieši.