krii | Sep. 1st, 2017 06:05 pm Vai ir domāts Pētera Sila dzejolis par kaķi un žagatām?
Reiz runcis, pienu padzēries, Bij saulē saldi aizsnaudies, Un, it kā medīt iedams slepu, Viņš kustināja ķepu.
To noskatijās žagata un -žvīkts!- Pie kaimiņienes prom kā likts.
- Vai zini, māsiņ, ko no jauna? Nu runcim gan ir gājis ļauni. Es noskatījos slepu- Tam peles sakodušas ķepu.-
Kad otrā žagata ar trešo satikās, Tai arī pļāpāt patikās: - Vai, mīļā! runcim peles uzbrukušas Un visas ķepas nograuzušas-
Kad trešā satikās ar ceturto, Tai viņa pačukstēja sekoj'šo: - Kāds miljons peļu runcim uzkritušas Un to ar visām četrām apēdušas-
Bet, kamēr pļāpas runci apraudāja, Vēl viena atsteidzās un skaļi žvadzināja,
- Ak šausmas! pastardiena nāk, Jo miroņi jau mosties sāk, Tas runcis, kuru pirmīt apglabāja, Ir augšamcēlies, man ar asti māja!
Ak, sargāsimies ticēt žagatām, Visvairāk- paši piederēt pie tām!
Read Comments |