as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

Man atkal liekas, ka viss pareizi no konceptuālā viedokļa - a kāds vēstījums, ja Daivers mīlētu liegu, maigu, dziļu, inteliģentu, empātisku dvēseli, tipa, ābola otru pusīti? Tā jau nav māksla, mīlīši, mīlēt visforšāko ideālo cilvēku, mākslas ir mīlēt cilvēku, kāds viņš ir, un tas ka Daivers mīlu un pieņem hiperdarbīgo, ne pārāk saprātīgo lelli Loru (bet kura viņu patiesi mīl, protams, "pa savam")ir viņa labākais raksturojums. Tur viss ir smalki pārdomāts "pieņemt dzīvi, kāda tā ir" konceptā.