as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

man it kā nedrīkstētu būt laiks. bet, lai arī dārgā dzīve bija klišeju pārsātināta, naiva un brīžiem nenormāli muļķīga, man patika tā filma. un mēs gājām pasmieties par bolivudu, bet augstprātība dabūja pa degunu. ne ar ko neatšķiras no rietumu romkoma. kaut nē, bulšit, atšķiras. no šīs filmas izgāja cilvēki, kad saprata, ka tā apstrīd "tradicionālās" vērtības.

- are you a Lebanese? jautā noraizējies vecāks radinieks meitenei, kas strādā Bolivudā par operatori, visā tajā samaitātajā un pagalam "liberālajā" pasaulē. un es pat smējos. tāpat smējos tad, kad viņa, lai slēptu asaras, aprija čili, un tad paziņoja, ka raud - jo čili. tiesa, smējos arī pie ārkārtīgi aizraujošā product placement. bet, jā, tā filma apstrīd tik daudz ko, kas šeit tomēr akmeņos iekalts. bezierunu cieņu pret vecākiem. šrilankā pat ar likumu aizliegto slikto homoseksualitāti. sievietes maucīgumu tad, ja viņa uztur nenopietnas attiecības. nepieciešamību iziet pie vīra. un vēl un vēl un vēl.

jā, nav nekā īpaši subtle, ar āmuru pa pieri. un tomēr saraudājos. un sasmējos. un arī nokaunējos, ka gāju ar domu ienirt svešā un "atpalikušā kultūrā". pati tāda.