as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vakar noskatījāmies turtles can fly, biju sabiedēta jau iepriekš - nelaidu iekšā. laikkam jābūt drosmīgākam skatītājam, citādi jau nav nekādas jēgas. tikai secini, kādus jaunus kurdu vārdus esi samācījies, un vēl secini, ka tev vēl aizvien ir nežēlīgi paveicies ģeogrāfiski piedzemdēties. skaista, sāpīga, gaiša savā īpatnajā veidā. naktī redzēju, ka pilns pagalms kropliem baltiem kaķēniem, kas jābaro, kaut sirds lūzt, un lielie lopi visu laiku mēģina sīkajiem māršmeloviem darīt pāri. tāda zemapziņas recenzija.

tad bija jānoskatās blue jasmine, blue jasmine katrreiz uzspiež uz jaunām pogām. laikam vienīgais no "mūsdienu" vudija, kas reāli bliež. labi, tipa no viljamsa, ne no vudija, tad atkal - man šķiet, neesmu pat iedziļinājusies, vai jaunos vudijus rakstījis vudijs pats. vecos- tas skaidrs (pārbaudīju, jaunos tomēr arī). bet vispār jasmīne, jo vakar, neticami kas neticami, splendidā rinda bija ārā pa durvīm. vienkārši tāpat vien, jo sakrita meitas un kafijsosaietija seansi. visi nāca, visi brīnījās. pie titriem beidzām stāvēt, izstaigājām lietu un aizbraucām mājās skatīties citu kino.

atradu eniju holu, jānoskatās tā arī kādā vakarā. laikam labā gaume šodienās ir norakstīt Vudiju. nē, tā gluži nemāku. un match point tak arī savulaik likās lielisks. kaut gan tas bija tik sen.

vakar izķeksēju ārā kaut kādu vecu velbeku, lai atcerētos, kā tad izklausījās. grāmatā ar zīmuli rakstītas pamatskolas zīmītes. jā, laikam vienā brīdī literatūrai un kino iestājas noilgums, vairs nevar teikt, ka zini un esi lasījis/skatījies, tad jāsāk viss no sākuma.

un tā reizi desmit gados? fml. (labi, piecpadsmit laikam sanāk)

p.s. pēdējais almodovars nav skatīšanās vērts, ja?