narrenschiff | Jan. 6th, 2016 04:23 pm "Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."
Tu man izdarīji pāri, es tev piedodu un vairs neņemu pie sirds. Mēdz teikt "mīlestība apklāj grēku pulku", līdzīgi saka arī par piedošanu - tā neskatās uz pāridarījumiem. Piemēram, piekasīgais skatās pāridarījumu, "redz skabargu otra acī", piedevējs izvēlas vairs neskatīties uz skabargām un baļķiem un saka "ei, ķēniņ, es neņemu ļaunā". Citi saka, ka mīlestība piedošanā aizver acis uz otra vainām, lai otru redzētu kā līdzvērtīgu cilvēku, kā tuvāko. Tas nenozīmē dot vaļu otra patvaļai, otra patvaļas leģitimēšana nemaz nav īsta piedošana, bet ignorance.
Ja polemika pret sikboju, kas saprotami, tad viņa atkārtotie piedošanas apliecinājumi, kā rāda vārdi un darbi, nemaz nav īsta piedošana. Jo piedošana nav vienkārši vārdi. Kā jau saki, lielākā piedošanas cīņa ir iekšienē, slēptajās domās. Un tas ir grūti. Read Comments |