as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

"something better to come"

un pēkšņi vairs nesaprotu, kā. kā viņi to var. uztvert līdz kaulam, uztvert cilvēcīgo un cilvēcisko, tur jau tāpatās dvēselei jābūt sūrstošai dimanta oliņai, bet vēl nodot tālāk, noķert skatienu, just un reaģēt vienlaikus, fucking hell. neatceros, vai kādreiz esmu raudājusi doķenē pirms tam.


pēc tam uzmetās milzīgs nogurums, vēl jāiet uz omāru, noteikti jāiet uz omāru, bet kājiņas vājiņas, nezinu, kas tas ir, nācu mājā, iela tukša, tukša, un tāda savāda sajūta, tu pēkšņi domā, vai iespējams tik muļķīgi pēkšņi nomirt. tikai tāpēc, ka galvā dun, tikai tāpēc, ka tukša iela.

un ja nu būtu jāmirst, tad es aizietu atpakaļ uz lielveikalu, garāmejot ievēroju, ka moetam cienījama atlaide, nopirktu vienu tādu, apsēstos uz bruģa, un lietū viena dzertu šampanieti, skatoties uz garāmejošiem cilvēkiem, vienlaikus priecājoties par visām tām sejām, visiem tiem stāstiem, un ienīstot sevi, ka tā arī nenodzīvoju līdz brīdim, kad mācētu šos stāstus izstāstīt.