as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

Ai, nu es nezinu. Nu, tipa, urā, es beidzot esmu tajā punktā, kur es vairs nejūtos neviena priekšā vainīga, bet, ja mēs paraugāmies uz manu mīlu un to, kā tas viss notika, tie tiešām bija tikai daži vārdi un daži skatieni, 3 mēneši "nekā taču slikta" un tad pēkšņi - bladāc, fuck you all. Un tas tiešām bija tikai cilvēcisks maigums, kas sabrucināja visu citu dzīves un beigās atklājās esam labi noslēpusies kaisle bez visa. Protams, nav ne jausmas, ko ar to visu iesākt. Tas konekšons starp cilvēkiem ir viena no lietām, kāpēc vispār ir jēga, un nevienam nevajadzētu aizliegt to baudīt. Bet viss ir bīstami.