as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - tā es saprotu rutīnu

es ierodos skolā. pie sienas ir zīme, ka tikšanās manam kursam, izrādās, ir atēnu ielā. es gluži tāpat kā meitene man blakus, neesmu saņēmusi kādu tur attiecīgo vēstuli. labi, ejam ārā no skolas.

'es esmu ar mašīnu,' saka zaķis, 'tiksimies tur'. pārvarējusi vēlmi kādam izšķaidīt seju, ar metro nokļūstu eiropas laukumā. absurdas norādes no dažnedažādiem cilvēkiem mani aizved līdz neapoles, sanktpēterburgas, londonas, briseles, marseļas, amsterdamas (..), visu lielpilsētu, izņemot sasodītās atēnas ielai. kad stresoju, parādās stiprs akcents. kārtējo reizi bārā jautājot, mani nesaprot. nu- grieķijas pilsētas, kaut kāda ģeogrāfiskā analfabēte mani aizsūta uz romas ielu. kājas jaunās kurpēs noberztas līdz asinīm.

kad es atrodu miniatūro atēnielu, visi ir prom. telefonos- automātiskais atbildētājs.


es smēķēju uz kāpnēm, un vienā brīdī sāku smieties.
viena. ilgi.

turpmāk diena varēja kļūt un kļuva tikai labāka.
rīt pamēģināšu tikt līdz kursabiedriem.