as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

the congress:

bija tāda sirdi plēsoša animācijas filma, laikam oskaros arī padancoja, waltz with bashir saucās. režisors šeit tas pats- ari folman.


ēēēē... neizskaidrojamu iemeslu dēļ filma mani atstāja šausmīgi skumju. un nezinu- kāpēc. jo īsumā teiktu, ka bija pārāk didaktiski, pārāk abstrakti, pārāk ""puse scenārija rakstīta zem narkotiku ietekmes, puse rakstīta seriālam 7th heaven (pārspīlēti morāls gabals, kurš pasaulei iedeva sliktu dūšu un džesiku bīlu, ja gadījumā neatceraties)". robina raita spēlē robinu raitu. tikai šai robinai raitai ir dēls, kurš cieš no ašera sindroma (kas, acīmredzot, ir tad, kad tu lēni zaudē dzirdi un redzi, nevis bezgalīgi mīli glīto afroamerikāņu dziedātāju). robinai raitai vairs nav lomu, tāpēc viņa piekrīt, ka viņu ieskenē un no viņas uztaisa jaunāku robinu raitu, kas spēlēs lomas viņas vietā. tas ir viens filmas stāsts. otrs ir absolūti nesaistīts, lai arī kā to censtos pievilkt, kad robina raita nākotnē nokļūst kongresā, kur visi cilvēki pārvēršas animētos radījumos. tā, acīmredzot notiek, jo viņi iedzer halocigēnu šķidrumu un izdzīvo fantāzijas.

puse filmas ir lēna un klasiska drāma. puse ir psihedēliska animācija.

visa filma ir jocīga, skumja un nesakarīga.