Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 16.5.14 22:05
• Vīrs nav mājās. Jau trīs stundas skatos youtube klipus ar Emma Stone. Laikam jābeidz un jāiet gulēt.
  
• 0 rakstair doma

• 2.4.14 19:07
• Šodien bastoju mācības. Mācos eksāmenam. Un šis vēl tikai pirmais no 4 eksāmeniem. Ceru, ka pirms 35 gadiem būšu nokārtojusi savu pēdējo eksāmenu. Kaut gan pavisam reāli padomājot saprotu, ka ņemot vērā manu profesiju, es iespējams savu pēdējo eksāmenu kārtošu dzīvojot pansionātā.
  
• 0 rakstair doma

• 4.3.14 14:04
• Pārlasīju dažus savus iepriekšējos ierakstus un man šķiet, kā tā neesmu es, kas to visu ir pierakstījusi.
  Laikam jāturpina rakstīt.
  
• 0 rakstair doma

• 10.12.11 22:08
• Mani nekad nebeigs pārsteigt cik bieži atkal un atkal es attopos, ka esmu nonākusi otras monētas pusē - tas, ko agrāk nosodīju, tagad ir mana ikdiena vai tieši otrādi.
  
  Studiju laikos es īpaši par mācībām neiespringu. Dalīju savu laiku starp pilna laika studijām, diviem darbiem un kultūras pasākumiem (tusiņi tajā starpā). Jau kādā 3 kursā sāku mocīties ar medicīnas ne-zināšanas kompleksu. Pārliecināju sevi, ka pat ja neesmu teorijas guru, man ir daudz plašāks zināšanu un prasmju loks kā tikai plika medicīna. Mani kursabiedri lielākoties šķita garlaicīgi ar vienīgo tā pa īstam iespējamo sarunu tēmu - medicīnu, kas man lika justies kā svešiniekam.
  
  Vakar ar vīru bijām pasākumā, kur bankas kredītu brokeris, protēzists un ķīmijas profesore lielāko vakara daļu diskutēja par filmām, jutos kā svešiniece. Tikai šoreiz no otras puses - sēžot un domājot, ka vienīgais, par ko tagad būtu spējīga kaislīgi diskutēt ir slimnīcas darbs un medicīna. Un kāds tur brīnums - interese par kultūras dzīvi, filmām tajā skaitā, man ir notrulinājusies līdz līmenim, ka vīrs mums norezervē filmu, es atzīmēju plānotājā datumu un pirms ienākšanas kinoteātrī, pajautāju, kādu filmu mēs šovakar skatīsimies. Arī ar koncertiem un filmu festivāliem līdzīgi. Un tas viss tikai tādēļ, ka medicīna izrādās ir kā švamme, iesūc Tevi gandrīz visu, ja gribi būt labs ārsts, kas es nolēmu būt līdzko sāku strādāt. Tas kas palicis no manis pāri ir sausiņš. Tā es jutos vakar un vēl nedaudz šodien.
  
• 2 rakstair doma

• 3.9.11 22:42
• Tagad esmu urologs. Pēc trīs mēnešiem kardiologs un vēl pēc četriem geriartrs. Un viss ko es vēlos ir atkal būt psihiatrs.
  
• 0 rakstair doma

• 29.10.10 21:26
• Šodien laikam trakākā diena manā līdzšinējā darba pieredzē..... Uz dienas beigām vienā brīdī sāk pa gaiteni lidot ēdamzāles krēsli, ieslēdzas sirēna, tad sāk arī lidot galdi. Visi šokā. Es attopos māsiņu postenī trijatā ar diviem citiem pacientiem, kuri tur nedrīkst atrasties. Vainīgo pacienti, kas plosās, savāc un aizved uz palātu. Kad izslēdz sirēnu, tad nākošie trīs pacienti viens pēc otra sāk histērijā kliegt. Paiet pusstunda, kamēr viss pamazām nomierinās. Wow! Tas tik bija jaut kas. Šitik traki nekad nebija bijis. Trako mājā kā īstā trako mājā.
  
• 0 rakstair doma

• 24.10.10 17:10
• Man ļoti patīk mana ārsta alga Anglijā. Beidzot jūtos patiesi novērtēta.
  
• 2 rakstair doma

• 23.10.10 17:33
• Ar vien vairāk iedziļinoties pēdējo dekāžu atklājumos saistībā ar norisēm smadzenēs, manī ar katru izlasīto lapaspusi arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka MEDICĪNAS ZINĀTNE IZNĪCINĀS DIEVU.
  
• 2 rakstair doma

• 29.8.10 21:50
• Man ir uz-londonu-pārvākšanās-depresija.
  
• 0 rakstair doma

• 24.8.10 22:59
• Ēst taisīšana ir kā laika bedre, kurā laika izmainās izjūta par laiku. Šķiet, ka taisu vakariņas jau vismaz divas stundas, bet paskatos pulkstenī un konstatēju, ka tikai vienu. Labi ka tā... Otrādāk būtu sāpīgāk!
  
• 0 rakstair doma

• vīrs mans
• 17.8.10 21:02
• Vakar skatoties filmu, atskārtu, ka mans vīrs ir kā perfektais vīrietis filmās. Tagad mēģinu saprast, vai filmās ir šādi tēli, jo dzīvē tādi tiešām eksistē, vai arī mans vīrs it tāds, jo filmās tādus rāda idēlaos vīriešus? Un vai tiešām scenāriju autori šādus vīriešus dzīvē ir satikuši? Bez sava vīra būtu grūti vēl dažus pazīstamus tādus noskaitīt.
  
• 1 rakstair doma

• 17.8.10 20:40
• Man ir tāds cilvēks, kas man ne pārāk patīk. Ne jau vienmēr, bet 60% procentos no laika, kad sanāk pavadīt laiku kopā vienā kompānijā, mani šis cilvēks kaitina. Man reti kāds nepatīk un reti kāds kaitina. Bet šis cilvēks nu dien. Šodien, skatoties kādu video internetā, man kā uz galvas uzkrita teiciens, kas ietver visu to, ko es jūtu brīžos, kad es atkal tieku spīdznināta ar šī cilvēka klātbūtni. Un ja šis cilvēks kādreiz man pajautātu, kas ir tas, kas man tik ļoti viņā nepatīk? Es atbildētu tieši ar šo teicienu - One day you will understand that it's harder to be kind then clever.
  Bet es nebakstu ar pirkstu tikai citu dārziņos. Paguvu aizdomāties arī par sevi un jāsaka, ka ir pie kā piestrādāt. Lai manai gudrībai reiz būtu kārtīgs atsvars.
  
• 0 rakstair doma

• 23.7.10 13:21
• Lai arī vēl aizvien grūti noticēt, ka Maikls Džeksons ir miris, sapratu, ka šim faktam ir arī labās puses - beidzot ir kas mirušajiem iemāca staigāt moonwalk-ā.
  
• 1 rakstair doma

• 9.7.10 15:42
• Rīt kāzas. Jūtos pagalam jocīgi. Viens ir skaidrs, ka viss būs superīgi, bet tik un tā jocīgi, ka rīt ap šo laiku jau būšu sieva un man būs vīrs.
  
• 1 rakstair doma

• 29.6.10 19:33
• Hm....pusgadu organizējam kāzas, bet vakar pirmo reizi uznāca stresiņš. Vēl šodien skraidu kā vāvere ritenī. Galīgi nav forša sajūta - sāp galva un galīgi nejūtos gatava tādās izjūtās pie altāra iet. Sapratu, ka lai nu kā, bet visu centīšos nokārtot tā, lai pēdējās dienas pirms kāzām varētu čilot skaistumkopšanas salonos un ne par ko citu neuztraukties, kā tikai, lai es justos un izskatītos lieliski. Nost ar stresu!!!!
  
• 0 rakstair doma