Biju tik varenā pastaigā - gulēju pie ezera zālē, zāles stiebri un visādas puķes mani aiztika, skrāpēja, bužināja un glāstīja, skatījos debesīs, zilās, zilās debesīs. un bija tik labi, suns sajūsmā tvarstīja kukaiņus, gājām pa pagājušās vasaras iemīļoto taku: pavisam šauru celiņu, kas vijas pa vidu augstām garu zāļu sienām, un visapkārt viss čabēja, sanēja, zumēja un sisināja - zaļš, liels klusums, kas tomēr nepavisam nav kluss. Es pati tāda gribētu būt - kā pļava, kas ir tik rāma un dzīvības pilna. Pēcāk gājām pa saulē sasilušām, klusām ielām. Viss tāds mierīgs un labs. Un šovakar arī vairs nav nenormālā tveice, ir patīkami silts. Atcerējos pagājušo vasaru - tad es daudz sēdēju pļavā pie ezera, jo man nebija spēka nekur tālu iet, viss bija tik satrūcis, sāpīgs un reizē maģiski uzvarošs - es biju pamodusies, beidzot, es biju dzīva. Kā toreiz citēju no Trīspadsmitā stāsta: man likās, ka es varētu nomirt aiz bēdām, bet es biju skandalozi un satriecoši dzīva. Man daudz sāpēja galva un bija grūti uzturēties saulē, acis visu laiku asaroja, es klausījos Murakami audiogrāmatas par maģisko-parasto realitāti - es pati tādā biju nonākusi, un pēkšņi viss bija iespējams. Un es joprojām tajā esmu, tikpat pamodusies un tikpat dzīva, es vairs nevienu mirkli neesmu zaudējusi to pilnīgo nomoda sajūtu, sajūtu, ka dzīve notiek tagad un te, lai arī kur es būtu un kas notiktu vai nenotiktu. Reizēm man ienāk prātā ķecerīga doma, ka es esmu dzīvojusi tikai šo pēdējo gadu, jo tikai tajā es esmu bijusi es pati. Un tad man liekas, cik gan daudz laika es esmu izšķiedusi nedzīvojot. Mierinu sevi, ka dzīve būtu varējusi tā arī pa īstam nesākties nekad.

Pastaigas mierpilnā noskaņa man atgādināja, ka pagājušās nakts sapnī, kurā es brokastoju kopā ar L, precīzāk mēs gatavojām kafiju no milzīgas Jacobs šķīstošās kafijas burkas (par ko es pamodusies jutos ļoti "wtf, wtf", šķīstošā kafija taču ir sūds, kāpēc mēs to dzērām?"), L man jautāja, cik daudz es redzu un vai es varu redzēt gaismu, kāda šobrīd ir, no rītiem esot visskaistākā gaisma, un es atbildēju, ka es vienmēr varu redzēt gaismu.