Paldies, es tiešām ļoti, ļoti priecājos, ja rodas tāds iespaids. Es īstenībā par to ļoti uztraucos, jo ir diezgan grūti par šīm lietām runāt, tb - saprast, kāds būtu vislabākais veids, lai rastos daudz maz adekvāts priekšstats, kā tas ir. Es brīžiem ļoti samulstu, kad man ir jāapraksta, cik daudz es redzu vai kā es lietoju visādas ierīces, jo nu jau man ir grūti "iedomāties", kā ir citādi, savukārt par visādiem terminiem un tamlīdzīgi - man bieži pietrūkst pareiozo vārdu, jo tas viss ir jauns, plus latviešu valodā daudzu terminu nemaz nav - es jau lielākoties par šo visu lasu un visu skatos angļu valodā, un tad es nevaru saprast, cik daudz ir ok lietot terminus angļu valodā (it kā nav jau ciba, kur es rakstu visu, kas un kā man ienāk prātā), tajā pašā laikā es bieži ļoti šaubos, kā latviskot.
Un vēl man ir bailīgi, vai es neesmu pārāk emocionāla, bet tad man liekas, jā, protams, es gribu runāt konstruktīvi un skaidrot, bet tieši tāpat es negribu pazaudēt to, ka es esmu cilvēks, un - jā, man reizēm ir bail, sāpīgi vai es esmu ļoti nikna. Īstenībā arī šī puse - kā dīlot emocionālos faktorus - man liekas ļoti būtiska, arī par to ir vērts runāt, tikai tas uzreiz ir īpaši biedējoši, tb - vai tikai es neizklausos tā, ka es žēlojos un činkstu vai mēģinu sev pievērst uzmanību.