Droši vien, tur gan, man liekas, pastāv - "man bija ļoti svarīgi šo uzrakstīt" risks, jo reizēm tekstam nemaz nenāk par labu, ka tajā obligāti un par katru cenu kaut kas ir bijis jāizstāsta, nu, vismaz Rokpelnis, kad rediģējām grāmatu, teica "tu pati saproti, kāpēc mēs šo dzejoli metam ārā", un es arī sapratu. :D

Bet par atkailināšanos kā vienkārši būšanu līdz kaulam atklātam - es piekrītu - tie mēdz būt ļoti labi teksti.

Man gan vienmēr ir muļķīgi licies, ka citiem nav tik ļoti kauns par to, ka atkailinās, laikam tiešām esmu bjusi šausmīgi egocentriska.