Jā!
Man gan parasti pašai nav neērti lasīt citu rakstīto - jūtu un redzu, bet kaut kā pieņemu citu cilvēku piedauzīgumu, hehe, bet par savējo gan dažkārt jūtos neērti. Ā, nu, mātes proza arī ir izraisījusi līdzīgas izjūtas, bet tas nav par literatūru, tas ir par ģimeni, kas veicina kaut kādas izjūtas.
Toties man ļoti bieži ir neveiklības sajūta, kad kāds manā klātbūtnē dzied vai spēlē kādu mūzikas instrumentu. Tas uz mani laikam darbojas izteiktāk nekā literatūra, jo tur tas cilvēks ir fiziski klāt, es jūtu viņa dziedamos vai spēlējamos orgānus.