Par pirmo jau droši vien atkarīgs no katra cilvēka personīgajām ticībām. Kā pie, ja nemaldos, banderlogs, bija ieraksts un zem tā arī diskusija par izvēli būt laimīgam, kur vienlīdz ticamas parādījās abas versijas - "tu vienmēr vari izvēlēties" vai arī "tu neizvēlies neko, viss ir apstākļu sekas". Man labāk patīk pirmais variants, jo tas mani vairāk motivē pamēģināt visu ko, par ko neticu, ka es to varētu. Bet var jau būt, ka vēlme pamēģināt jaunus uzvedības un saskarsmes modeļus (un vēlme ticēt izvēles iespējamībai) balstās tieši un tikai tajā, kādos apstākļos veidojusies mana personība. Manuprāt, abas versijas lieliski sadzīvo skaistā paradoksā, kas, galvenais, darbojas. :) Es vai neesi nolemts, bet uz kaut ko taču virzies.