Manuprāt, tas atkarīgs no tekstiem. Ja dzejoļos ir visādas asociācijas ar nestaigāšanu, neesošu kāju niezēšanu, tad, es domāju, tas būtu diezgan stulbi to analizēt tikai no poētiskā viedokļa, "šī metafiziskā līdzība, bla, bla, kas gan autoru ir iedvesmojis", kad cilvēkam vienkārši nav kāju. :) Bet arī tad jābūt sajēgai, kā to pieminēt un nesākt runāt par tekstiem tikai kā par aprakstu veselības stāvoklim.