Tev liekas, ka no tā izvairīties nav iespējams, ja?
Tas bija tas, kāpēc man sākumā likās, ka es nekad negribētu blogu rakstīt - nu, ka tagad tas, kas notiek ar manu redzi, atsauksies arī uz visu citu, bet es par to tur arī rakstu, bet jā - tad es sapratu, ka tas ir briesmīgs egoisms, tb - neviens cits to nedara, bet es to varu, un tas tiešām varbūt, varbūt varētu kaut ko mainīt, so - tas ir jādara. Es vienk. rēķinos, ka varētu būt jāpiedzīvo arī viskautkas nejauks šī dēļ, lai gan pēc būtības es neredzu, kāpēc, tb - man nav jābūt tikai kaut kam vienam.
Un nav vienmēr pasaulei jāizdabā. :D