Bet citātā apskatīts jau netiek gudrības, bet gan stulbuma jautājums. :) Vismaz es tā to interpretēju.
Un cilvēks taču var būt reizē ļoti guds un ļoti ne-gudrs.

Man liekas, ka zināšanas un fakti nepadara cilvēku „gudru” – drīzāk tie ir uzkrāti resursi, es ar gudrību saprotu drīzāk spēju šīs zināšanas izmantot un drosmi to darīt, man ļoti patika, kā tas bija pateikts slimībā uz nāvi, (tagad gan citēšu pēc atmiņas), ka „zināšanas par ārējām lietām, kas vienlaikus nevairo zināšanas par sevi, kļūst par sava veida necilvēcīgām zināšanām”.

“Patības attīstības likums attiecībā uz izziņu - ja patībai patiesi jākļūst pašai par sevi - ir tāds, ka izziņas pieaugums atbilst pašizziņas pieaugumam, proti, jo vairāk patība izzina, jo vairāk tā izzina pati sevi. Ja tā nenotiek, izziņa pieaugdama kļūst par sava veida necilvēciskām zināšanām, kuru radīšanā veltīgi tiek izniekota cilvēka patība (..)”