Es, nezinu, vai tā tiešām ir, jo neko daudz no šīm lietām nesaprotu, bet zobāsrsts, pie kura tagad eju, teica, ka, ja man ir pazemināts asinspiediens, tas varētu izskaidrot, kāpēc anestēzija iedarbojas lēnāk, jau arī citās reizēx ir bijis tā, ka man tomēr sāp, kaut arī nevajadzētu sāpēt, bet man ir licies, ka tas ir tas ārstu "jutīgs", tagad tā kā tur viss bija baigi iekaisis un slikti, es īsti nevarēju izturēt, tad viņš man jautāja, vai man iepriekšējā reizē nav bijis tā, ka pēc aiziešana mājās gandrīz liekas, ka vaigs sāk tirpt vēl vairāk, kā man arī ir, tad man vajadzēja kādu laiku vienk. gaidīt. Pavisam normāli vispār kļuva tikai uz beigām, kaut arī zāles iedeva vēl, viņš teica: "ja jums sāp, protams, sakiet, bet, ja vienkārši nav patīkami, varbūt jūs varētu mazliet izturēt", tipa, ka viņi negrib man dot Vēl zāles, jo daudz jau ir iedevuši.

tagad arī domāju, vai asinspiediens tādā gadījumā kopumā nevarētu būt saistīts ar to, ka man ir tik dramatiski slikta sāpju panesamība. Un, kad tu izaudz, kļūst mazliet labāk, jo, kad tu pasaki, ka tev tomēr sāp, tevī vismaz reizēm klausās, bet, kad tu esi bērns un apgalvo, ka tev sāp, reakcija ir: „aizveries, tev nesāp, jo es teicu, ka tev nesāp, un nevienam taču šitas nesāp“, tāpēc man arī ir kopumā diezgan noraidoša attieksme pret medicīnu, tā mani ir spīdzinājusi jau kopš bērnības, un neko daudz arī nav varējusi palīdzēt.