Kliegt nekad nav pareizi, tas tiesa. Bet dažkārt emocijas ir tik sakāpinātas, ka tā vienkārši notiek.
Ja mēs runājam par konkrēto gadījumu, tad tas bija uzsaukums listei, jo tie tak laikam tādi kā draugi tomēr skaitās.

Un tad ir vēl viena lieta.
Lielai daļai vecāku bērni kādu laiku ir svarīgāki par viņiem pašiem. Un arī bērniem nodarītais sāp vairāk kā pašiem nodarītais. Un bērnu neveiksmes ir rūgtākas kā pašu. Tā vienkārši ir.
Lūk, un kad tiek paziņots - tavs bērns man traucē, nenāc, tad tas var tikt uzņemts ļoti sāpīgi. Es personīgi domāju, ka neviens draugs tā nekad nedrīkstētu atļauties teikt.
Un mēs taču šeit viens par otru no rakstītā daudz zinām. Mēs zinām kādi kuram ir apstākļi. Ar to vajadzētu rēķināties.