Tas arī vairs nav tik visaptveroši dramatiski kā agrāk. Tikai dažkārt uzgāžas virsū.
Bet vispār man liekas, ka vientulības sajūta reti ir tieši saistīta ar ārpusi, citiem cilvēkiem, notikumiem, to trūkumu utt, tā tikai liekas. Tas ir kaut kas tevī pašā. Principā es domāju, ka vientulība ir komunikācijas trūkums, bet saknē tas drīzāk ir komunikācijas trūkums pašam ar sevi, kas tiek maldīgi noturēts par komunikācijas trūkumu ar citiem, un tāpēc arī nav iespējams komunicēt ar citiem. (vareni sapinos, bet es tiešām kaut kā tā domāju.)