Tas man arī liekas absurdi. Vēl, jo vairāk, ja arī citi tiek mudināti pārtikt tikai no svaiga gaisa.

Man ļoti patīk ēst, un es esmu sajūsmā par citu gatavotām garšīgām lietām, jo pati gatavoju reti. Vienkārši ir tā, ka man ikdienā tas nav tik svarīgi, lai ar to noņemtos, tipa, es ēdu, lai dzīvotu. Tad, kad ir kaut kas īpašs, (man kaut kas īpašs ir arī sakarīgas pašgatavotas vakariņas) vai tamlīdzīgi, tad es ēšanu izjūtu kā ķermeņa baudu, nevis vienkārši kā dzīvības uzturēšanai nepieciešamu norisi. Man tādas īpaši garšīgas lietas liekas salīdzīnāmas ar seksu - es bēdājos, ka šobrīd manā ikdienā tā nav, bet es varu bez tā dzīvot. Lai gan sekss noteikti man būtu daudz svarīgāks par pašgatavotām vakariņām, lai arī cik ļoti man tās negaršotu. :D

Un ēšana var slikti beigties, Murakami stāstā, ko tagad klausos, apēstais krabis, liekas, nodarīs sievietei kaut ko ļaunu. :(