Pag, kā tas ir - man nevajadzētu ēst vispār?

Piekrītu. Es gan reizēm vienkārši gribu kādu iepriecināt, un pacienāšana ar kaut ko, kas man ir, tobrīd ir vienīgais variants, protams, es nekad nedomātu, ka iepriecinu, piemeram, mirdzumu, piedāvājot viņai čipšus. Tajā pašā laikā - man tiešām bieži ir sajūta - tu neēd, baigi forši, es varēšu izēst visu paku. Un tieši šī iemesla dēļ es bieži nesaprotu, kāpēc citi, piem, mamma man uzmācas ar kādiem ēdieniem. Viņai būtu jāpriecājas, ka es ēdu mazāk, nekā viņa, jo tad viņa var apēst vairāk.
Nez, man tiešām liekas, ka cilvēki ēšanu uztver pārāk nopietni. Man lieka,s slikti ir tad, ja nav ko ēst vispār, vai arī, kad gribas kaut ko nopirkt narvesenā, bet nekā vēģetāra tur nav, vai arī, kad piespiedu kārtā nākas ēst kaut ko, kas īsti nemaz negaršo. :D