Šī ieraksta mērķis galīgi nebija aprunāt porņukus. Man vienkārši besī kaut kāda supersvētulīga moralizēšana, ka mākslā jau nu gan nav smuki izvērst šitādas lietas, kamēr lielākā daļa cilvēku pa kluso skatās porņukus.
Es gan mēdzu skatīties porņukus, gan man gribas baudīt mākslu, neatkarīgi no tēmām, kādas tā apskata. Vai, teiksim, skatīties dokumentālas filmas par homoseksualitāti no kristietības skatapunkta un tamlīdzīgi.