Man tas mazāk ir par citu attieksmi, vairāk pašai par savu sajūtu, ka man ir kauns rakstīt, teiksim, par seksualitāti vai kaut kādām depresīvām sajūtām, agrāk tā nebija problēma. Un tas liekas dīvaini, jo nav tā, ka es kļūtu aizvien noslēgtāka, drīzāk tieši otrādi, bet kā jau te rakstu - dzīvē robežas noārdās, bet cibā izaug, un es gribu saprast, kāpēc tā ir.