Autobuss ir piecos, bet es nebūšu paspējusi neko vairāk kā tajās reizēs, kad braucu ap vieniem, vienīgā atšķirība, ka tagad es neesmu izbesījusies. Vienmēr esmu zinājusi, ka viss pasaulē būtu ļoti labi, ja man nevajadzētu kaut kur doties agrāk par vēlu pēcpusdienu. Un ārā tik brīnišķīgi līst, tas nozīmē, ka ceļā visticamāk būs ļoti jauki, vienīgi līdz autoostai es varu pagūt samirkt, bet lietussargu vilkt līdzi man galīgi negribas.