Tad, kad es, piemēram, maksāju tele2 rēķinu, es gan ļoti izbesos, patiesībā man pašai liekas kaut kāds brīnums, kā es to vispār spēju paveikt, jo tur visu vienk. nokopēt un palielināt nav tik vienkārši.
Tas brīžīem ir mazliet nomācoši - zināt, ka ir tik daudz tehnoloģiju un programmu, kas visu varētu padarīt daudz vienkāršāku un ka es neko no tā neizmantoju. Patiesībā mans darbs ar datoru, kas nemaz nav tik “nekāds”, ņemot vērā situāciju, es taču pat esmu uzrakstījusi vairākus tekstus, turpinu viskautko lasīt utt., vispār notiek tikai tāpēc, ka es esmu ļoti atjautīga un man ir atmiņa (es, pat nelasot uzrakstus, atceros, kas ir kas, un tāpēc zinu, kas ir jānokopē un jāpalielina), bet nu, protams, tas tā nevar ilgt mūžīgi, un es noteikti būtu vairāk produktīva, mazāk izbesījusies un arī mazāk pārpūlējusi acis, ja viss šis nebalstītos tikai uz manu atjautīgumu.
Lielā mērā jau viss, protams, apstājas pie naudas. Bet, ja man būtu vairāk informācijas par šīm lietām, tad es vismaz varētu izveidot plānu – man vajag, to, to un to, tas maksā tik un tik, un tad varētu pamzām domāt, kā to risināt. Bet šajā ziņā es galīgi neesmu izdevīgā situācijā, jo tehnoloģijas (vēl pie tam, šīs ir specifiskas lietas) nekad nav bijis kaut kas tāds, no kā es kaut ko saprastu. Nav forši būt dumjam. :)