Rušdi Niknums un Džeina Eira ir vienīgās grāmatas, ko esmu angliski mēģinājusi lasīt/klausīties. Ar Džeinu Eiru bija puslīdz normāli, Niknumu es jau biju lasījusi un tobrīd vēlreiz pārlasīju, jo man kaut ko ar viņu vajadzēja darīt skolā, latviski, tā kā tas īsti neskaitās. Bet nu vispār es saprotu, ka angļu valodai ir steidzami jāķeras klāt, citādi es varētu palikt ar visai ierobežotām literatūras patērēšanas iespējām. Pieļauju, ka tieši audiogrāmatas varētu būt ļoti labs variants, ar ko sākt, bet ir tā muļķīgā sajūta, ka man tomēr gribas arī kaut ko iegūt emocionāli un intelektuāli, bet, ja tekstu uztveru tikai daļēji, tad tie ieguvumi mazinās. Bet nu – nav ko meklēt sev attaisnojumus, vai ne?