Es arī par šo aizdomājos, kad dabūju "pieaugušo gultu".
Vienu brīdi man likās, ka tāda iedalījuma pieaugušais/bērns nemaz nav. Dabiski nepastāv, tāpēc nevar nošķirt. Bet tomēr ir daži cilvēki, kurus tīri intuitīvi gribas uztvert kā pieaugušos. Dīvainā kārtā šie cilvēki pat nešķiet tādi sausi darbaholiķi, kā man kādreiz šķita.
Interesanta sajūta bija, kad onka, kurš mums ievilka internetu, mani nosauca par "saimnieci". Bet es tāpat nejutos pieaugusi, tikai sajutos tā, it kā būtu labi pastrādājusi.
Jā, bet par tavu jautājumu... cilvēki, ar kuriem esmu par to runājusi, ir teikuši, ka viņi ne reizi nav jutušies kā pieaugušie. Jāteic neviens no šiem cilvēkiem nav bijis vecāks par 60 gadiem. Bet ar tiem, kam vairāk par sešdesmit, nemaz nav vērts par pieaugušo lietam runāt :) nu, labi, ir gan, droši vien.
Absurda drāma - Post a comment
“Of course you don't believe in fairies"