Tas ir interesanti. Man agrāk likās, ka "tu"/"jūs" lieta varbūt ir atslēga, jo, kad kaut kādi cilvēki, piemēram, bibliotēkā (un tas, kad es mēdzu iet uz bibliotēku, bija ļoti sen), mani tur uzrunāja uz jūs, tad es jutos, ka tas ir tik nepiemēroti un dīvaini, tagad tā vairs nav, man pat ir diezgan liela skaidrība, kuras ir tās situācijas, kurās es sagaidu, ka cilvēki mani uzrunās uz jūs, piemēram, visādas iestādes un tamlīdzīgi, bet tas drīzāk ir par kaut kādu "es esmu īsts, autonoms cilvēks", nesen sev šito skaidri formulēhju, ejot pie ārsta, es neesmu lieta, kuru var pārbidīt no aparāta uz aparātu, tai neko nepaskaidrojot, tipa, mani ir jāciena un jārespektē. Bet tas ir kaut kas cits, es to īsti neprotu izskaidrot.