Es mācos ļaut lietām iet. Sakrāmēju divus maisus ar drēbēm otrai elpai. No daudzām šķirties ir briesmīgi grūti, bet es negribu krāt ap sevi nevajadzīgas lietas. Dažus apģērbu gabalus pēc ilgas un ne vieglas domāšanas lieku maisā apzināti, kaut arī varētu taču padarīt par mājas drēbēm, ja citādi vairs nevalkājas, vajag tikt vaļā, laist vaļā. Un galu galā tur tiešām ir arī ļoti smukas, sakarīgas un ļoti maz valkātas lietas, lai taču tās velk citi, man svārku, ar kuriem dzīvoties pa mājām netrūkst, gan jau arī bez pelēkās kleitas iztikšu.
Paskatos uz apģērbu statīvu, tik tukšs (nu, salīdzinoši). Šī pārcelšanās būs citāda, iepriekšējā bija divi koferi pilni ar lupatām. Bet nu jā – tagad ir pietiekami daudz citu lietu, kuru toreiz nebija.