Fun fact, es neatceros, par ko es balsoju iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, toties atceros, ka vēlāk vasarā sēžu savā istabā rakstnieku mājā un cepos, ka atkal ievēlēta Saskaņa. Bet šis ir interesanti, jo var liecināt gan par to, cik kopumā absurda vismaz līdz šim bijusi mūsu politika (gan jau konsultējos ar kādu, kurš saprot lietas, un nobalsoju par kaut ko relatīvi ok, bet tādu, kas man personiski, acīmredot, nenozīmēja neko), bet tāpat tas var liecināt par īpatnējo veidu, kādā strādā mana atmiņa. Jo es atceros, kā es eju uz tām vēlēšanām, kas man ir mugurā un ka pa ceļam es satieku savu kaimiņu ar suni. Tas bija divas dienas pirms manas b darba aizstāvēšanas. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc es regulāri neatceros arī tādus ceļus, pa kuriem it kā esmu gājusi jau vairākkārt, manas smadzenes varbūt neuzskata, ka tā ir svarīga informācija.