Jā, man laikam kopumā mākslas un sociālu vēstījumu attiecības šķiet kaut kas ļoti neviennozīmīgs. Noteikti ne tā, ka slikts vai tāds no, kā vajadzētu izvairīties (un es arī pieļauju, ka vizuālajā un performatīvajā mākslā šīs attiecības tomēr ir ievērojami citādākas, nekā literatūrā). Bet vispār es to redzu kā potenciāli bīstmau taciņu, jo vēstījuma vārdā var tikt upurētas mākslinieciskas kvalitātes (tas gan arī par skatījumu uz mākslas uzdevumiem, protams).
Es pati noteikti politiski-sociālu vēstījumu tiešu ienākšanu sevis rakstītajā literatūrā redzētu kā potenciālu draudu gan savam tekstam, gan savai autora identitātei, t.i. man ir ļoti būtiksi nošķirt literatūru no bloga un rakstiem par sociāli aktuālām tēmām. Jo, pat ja aktuālo prioritāšu un laika menedžmenta ziņā brīžiem ir pavisam citādi, es skaidri zinu, ka es esmu vispirms cilvēks, kurš raksta literatūru. Un tad ir citas lietas, ko es daru, tostarp publiski paužu savu viedokli par sociāli nozīmīgām tēmām.
Es pati noteikti politiski-sociālu vēstījumu tiešu ienākšanu sevis rakstītajā literatūrā redzētu kā potenciālu draudu gan savam tekstam, gan savai autora identitātei, t.i. man ir ļoti būtiksi nošķirt literatūru no bloga un rakstiem par sociāli aktuālām tēmām. Jo, pat ja aktuālo prioritāšu un laika menedžmenta ziņā brīžiem ir pavisam citādi, es skaidri zinu, ka es esmu vispirms cilvēks, kurš raksta literatūru. Un tad ir citas lietas, ko es daru, tostarp publiski paužu savu viedokli par sociāli nozīmīgām tēmām.
2 comments | Leave a comment