Man vienmēr ir bijis skaidrs, ka telepātija eksistē: šovakar atceļā no Tartu mēs ar saccharomyces autobusā spēlējām spēli, kurā jāatmin vārds, ko otrs iedomājies, balstoties informācijā, kura tiek saņemta par taviem neveiksmīgajiem minējumiem, no sērijas "tas nav medus, bet ar medu to saista dzeltenā krāsa" man tagad nav spēka detalizēti izskaidrot noteikumus, bet tas arī nav svarīgi) - bet, kad es iedomājos vārdu ziemassvētki, tas tika uzminēts ar pirmo piegājienu bez jebkādas informācijas par lietu/parādību, ko esmu iedomājusies, un tas bija diezgan jocīgi, jo mēs nebijām neko runājušas par ziemassvētkiem vai nebija nekas cits, kas tos padarītu kaut kā īpaši aktuālus, random vārds, kas ienāca prātā, un, es nesaprotu, kā visā kosmosa kuģu, domāšanas paradigmu un ziemeļblāzmu jūrā mēs abas par tiem varējām iedomāties gandrīz vienlaicīgi.