Ēdiena antropoloģija nekad nav interesējusi. Jo man vispār nepatīk ņemšanās ap ēdienu - vai tā būtu gatavošana, vai izvērstas refleksijas par ēdienu kultūrsociālos kontekstos. Man patīk vienkārši ēst.

Bet man ļoti, ļoti patika Ksenijas Andrijanovas piezīme Kultūršokā par to, ka veģetāra ēdiena iztrūkums dziesmu svētkos tikai nostiprinās uzpūstos maskulinitātes priekšstatus un vairos attieksmi pret veģetāriešiem kā marginālu ar pašizdomātām problēmām apveltītu grupiņu, par kuru nevienam nav nopietni jādomā.

Tipa, ēst tu vari savā virtuvē, tev nav pasaulei jāuzbāžas ar saviem PARADUMIEM.