Jā, tie meli ir šausmīgi.

Un man vēl ir trauksmes problēma, ko bailes no sāpēm trigerē. Man, piemēram, tā arī nekad no acs neizņēma šuves, un es īstenībā nezinu, ko viņi būtu darījuši, ja tās būtu šuves, kas neuzsūcas pašas; droši vien ņemtu ārā zem anestēzijas, jo tur ārste ātri vien saprata, ka pierunāšana nelīdzēs, un es nevarēšu mierīgi nosēdēt.

Un tas arī ir tā traki, ka pret tevi reizēm izturas kā pret muļķi, kurš neierubij, ka, ja tagad kustēsies, tevi var savainot, es taču to saprotu, bet, kad man ir ļoti bail, ķermenim ir refleksi, ko es nespēju kontrolēt. Nav jau tā, ka es būtu sajūsmā par to, ka man šādi ir, jo obviously tas rada daudz problēmu.