Es cenšos saprast, kā rīkoties man, lai manam bērnam nerodas šāda sajūta.
Ok, var runāt par to kā bērns jūtas. Par to, ka citi nerīkojas labi utml. Bet es neredzu kā neteikt bērnam "ar tevi nedraudzējas, jo tu neskaidri runā, atņem mantas un izposti spēles". Kā arī nezinu vai tiešām par katru cenu jāizvairās no "tas ir dzīve tāda ir". Jo fak, dzīve, diemžēl, patiešām tāda ir.