Tu šeit apraksti ļoti daudz lietu, kuras man ir labi pazīstamas. "Meklē vainu sevī" bija parastā atbilde no vecāku puses, kad 1. klasē vēl sūdzējos. Bija arī nopietnas nepatikšanas ar iespēju, ka mani izslēgs no skolas, kad pagrūdu vienu no aktīvākajiem bulijiem, kurš regulāri mani aizskāra fiziski, un viņš pakrita un pārsita uzaci. Un tas jau bija NOPIETNI!

Bet es jau agri sapratu to, ka nekādas tur personības īpatnības nav īstais iemesls. Ciemā, kur dzīvoju vasarās, es skaitījos krutā un stilīgā, ar ko visi gribēja draudzēties, un tas bija laikā paralēli tam, kas notika skolā. Tādēļ es domāju, ka bulijošanas problēmas rodas no tā, ka salaiž barā bērnus un tad neliekas ne zinis, kā veidosies viņu sociālā struktūra. Vienā klasē izstumtais būs teicamnieks, otrā - tas, kurš vēl nav iemācījies tekoši lasīt, utt. Galvenais ir pietiekami izteikta atšķirība no vairākuma.