"Un tomēr - sievietei, kura nākusi no vardarbīgas ģimenes, cieš no alkohola un/vai narkotiku atkarības, nav ieguvusi izglītību, ir māte vairākiem bērniem, ir kopā ar vardarbīgu partneri (plus/mīnus šie vai kādi citi mainīgie) - vienā dienā pieņemt lēmumu sākt mainīt savu dzīvi - nav tas pats, kas cilvēkam ar drošu vidi mājās un stabilu darbu pieņemt lēmumu sākt skriet, atmest smēķēšanu vai sākt apmeklēt spāņu valodas kursus." LŪK!
Savā ziņā piekrītu arī tālākajam par "varoņa tēlu", kāds tas tiek kultivēts sabiedrībā - personīgo sajūtu līmenī. Lai cik muļķīgi tas varētu nešķist, es esmu diezgan daudz pārdzīvojusi par to, ka piemēram, man neizdevās tikt ārā no depresijas tik ātri, cik "vajadzētu" un tamlīdzīgām lietām. Jo lasu rastiņus par to, kā cilvēki pilnīgi pārmaina dzīvi, teiksim, gada laikā, no pilnīgas depresijas kļūstot par uzņēmējiem miljonāriem u.tml. Kamēr es no savas salīdzinoši mērenās depresijas kūlos laukā apmēram piecus gadus; tāpat es "neadekvāti" ilgi pārdzīvoju visādas neizdevušās attiecības, šķiršanās sāpes utt.