Es daudz ko jau esmu aizmirsusi (nu, jo tolaik lasīju praktiski nepārtraukti, bet ir sajūta, ka tēma uzpeldēja šad tad); mana pirmā apzinātā sastapšanās ar homoseksuālām jūtām literatūrā bija Dženetas Vintersones grāmatā "Kaislība", ko es, starp citu, atradu bērnu bibliotēkā, kaut arī ar bērnu lit., manuprāt, šai grāmatai īsti nav nekāda sakara. Liekas, ka mācījos piektajā vai sestajā klasē.:D Nedaudz vēlāk bija Maikls Kaningems.

Tad vēl jau pieminētā Insomnia (Ilze Jansone) - tagad vairs neesmu pārlasījusi, tāpēc nezinu, vai man patiktu no šī brīža skatu punkta, bet tolaik tas šķita diezgan groundbreaking - par spīti visam jau iepriekš lasītajam, droši vien, jo tā bija latviešu autore.